Zinātnieki un fiziologi jau vairākus simtus gadu atpakaļ atklāja, ka dzelzs ir ļoti svarīga un nozīmīga asins komponente. Franču ķīmiķis Huans Baptiste Bossingauls pierādīja, ka dzelzs ir būtiska uzturviela katra cilvēka uzturā.1932.gadā tika noskaidrots, ka dzelzs ietilpst hemoglobīna sastāvā (proteīns, kurš ir atbildīgs par skābekļa transportu asinīs). Laikam ejot, tika noskaidrots, ka dzelzs ir nozīmīga ne tikai asinīs, bet ir arī svarīga komponente daudz un dažādu enzīmu sastāvā, kā arī ieņem lomu kognitīvajos un fizioloģiskajos procesos. Pateicoties tam, ka dzelzs ietilpst dažādu svarīgu proteīnu un fermentu (enzīmu) sastāvā, tā ir ļoti svarīga ikviena sportista uzturā. Ir skaidrs, ka zems dzelzs līmenis organismā var samazināt sportista spēju labi un veiksmīgi performēt.
Dzelzs veidi uzturā.
Uzturā dzelzs ir atrodama hēma un ne-hēma formā. Hēma dzelzs ir dzīvnieku valsts produktos - gaļā (piemēram, liellopā), un tai ir daudz labākas uzsūkšanās spējas, nekā ne-hēma dzelzi. Ne-hēma dzelzs ir atrodama zaļajos lapu dārzeņos, pupiņās, kā arī dažādos produktos, kuros ir pievienotais dzelzs (piemēram, sausās brokastis). Atšķirībā no citām uzturvielām, sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgas vajadzības pēc dzelzs (gluži vienkārši tāpēc, ka sievietes organismā ik mēnesi notiek fizioloģiskie procesi, kuros tiek zaudēta daļa asiņu).
Dzelzs deficīts.
Dzelzs deficīts tiek diagnosticēts tiem, kuriem ir zems dzelzs daudzums organismā, un tas parasti tiek noteikts pēc asinsanalīzēm. Pazīmes bālums, nogurums, galvassāpes, dedzināšana mēlē, mutes kaktiņu gļotādas sabiezēšana, trausli mati un nagi, sausa āda.
Dzelzs deficīta anēmija - ir gan zems dzelzs līmenis organismā, gan zems hemoglobīna līmenis.
Lai gan mūsdienās daudz tiek runāts par dzelzi un nepieciešamību pēc tās, joprojām ir daudz cilvēku, kuri cieš no dzelzs nepietiekamības. Bet kāpēc tā? Sliktais dzelzs stāvoklis pārsvarā ir sastopams sievietēm reproduktīvajā vecumā (sievietes fizioloģiskās norises reizi mēnesī šo ļoti ietekmē), kā arī tad, ja uzturā tiek lietots pārāk maz dzelzi saturošu produktu (t.sk.dažādu diētu ievērošana utt.). Protams, ja runājam par sportistiem, sievietes vienmēr ir pakļautas dzelzs deficīta riskam. Dzelzs deficīts un anēmija skar aptuveni 11% sieviešu 20-49 gadu vecumā, savukārt jaunākie dati liecina, ka skaitlis varētu būt no 9-16% sieviešu.
“Sliktais dzelzs stāvoklis pārsvarā ir sastopams sievietēm reproduktīvajā vecumā.”
Kā noteikt, vai ir dzelzs deficīts?
Lai saprastu, vai ir dzelzs deficīta anēmija, ir vairākas analīzes, kuras būtu jāskatās
Eritrocītu izmērs un krāsa - anēmijas gadījumā eritrocīti var būt mazāki.
Hematokrīts - procentuāli norāda, cik daudz sarkano asinsķermenīšu jeb eritrocītu ir plazmā. Normā tas ir no 34.9 - 44.5 pieaugušām sievietēm un 38.8 -50% pieaugušiem vīriešiem. Normas var būt mainīgas atkarībā no vecuma.
Hemoglobīns - ja tas ir zem normas, tas var liecināt par anēmiju.
Ferritīns - proteīns, kurš palīdz uzglabāt dzelzi organismā un norāda par dzelzs rezervēm organismā. Zems līmenis ir zemas rezerves. Sākotnēji labāk noteikt šo rādītāju, jo tas būs precīzāks nekā hemoglobīns. Tāpat arī transferīna saturācija, dzelzi saistošais proteīns.
Citi rādītāji, kurus var skatīt papildus:
Endoskopija - ja nav iespējams atrast iemeslu, kāpēc dzelzs līmenis ir zems un terapija nepalīdz, nepieciešams veikt endoskopiju un apskatīt kuņģi, lai izslēgtu asiņošanu. Tāpat ārsts var ieteikt veikt kolonoskopiju, lai apskatītu zarnas.
Ultrasonogrāfija - arī šo var veikt, lai apskatītu, piemēram, iegurņa orgānus.
Dzelzs un sportiskais sniegums.
Dzelzs nozīme attiecībā uz sportisko sniegumu un fiziskajām spējām ir daudz pētīta.
Sākotnēji tika noskaidrots, ka hemoglobīna (Hb) līmenis būtiski ietekmē to, kādā kvalitātē (intensitātē) tiek veikta fiziskā aktivitāte. Piemēram, sievietes, kurām bija zemāks Hb līmenis daudz sliktāk varēja izpildīt vingrinājumu (daudz īsāku laiku spēja izturēt uz skrejceliņa). Savukārt, lietojot dzelzi papildus, jau 1 mēneša laikā tika novēroti uzlabojumi un produktivitāte,kā arī labāki treniņu rezultāti. Dzelzs deficīts (bez anēmijas) ietekmē sportista izturību, aerobo adaptāciju un muskuļu nogurumu. Vairāki pētījumi pierāda to, ka pietiekama dzelzs uzņemšana būtiski uzlabo sportista sniegumu un kopējo stāvokli. Protams, nevar izslēgt, ka nepietiekamais dzelzs daudzums var būt saistīts ar dažādām citām multifaktoriālām problēmām, piemēram, slikta dzelzs uzsūkšanās organismā, dzelzs zudums caur svīšanu, kuņģa-zarnu trakta asiņošana u.c. problēmas.
Pētījumi liecina, ka iekaisuma reakcija, kas ir kā atbildes reakcija uz fizisko aktivitāti, ietekmē hepcīdīna (proteīns, kurš regulē dzelzs vielmaiņu), ražošanu. Hepcidīns ietekmē šūnu dzelzs proteīnu ferroportīnu, to degradējot, un tādā veidā tiek samazināta dzelzs uzsūkšanās zarnās. Paaugstināts hepcidīna līmenis tiek novērots pēc ļoti intensīvām un garām slodzēm,
“Vairāki pētījumi pierāda to, ka pietiekama dzelzs uzņemšana būtiski uzlabo sportista sniegumu un kopējo stāvokli.”
Dzelzs sportā.
Dzelzs ir nozīmīga tāpēc, ka tā ir nepieciešama dažādiem fizioloģiskiem procesiem - skābekļa transportam un enerģijas producēšanai. Hb un dzelzs deficīts ietekmē skābekļa transportu un izmantošanu, kā arī to, kāds būs sportista sniegums submaksimālajās un maksimālajās slodzēs.
Dzelzs deficīta novēršanā ļoti būtiski ir to uzņemt ar uzturu, lietot uztura bagātinātājus, kā arī smagākos gadījumos lietot medikamentozu terapiju.
Dzelzs spēlē nozīmīgu lomu tieši sportošanas laikā, jo tā funkcijas ir skābekļa transportēšana perifērajiem audiem - piemēram, muskuļiem.
Dzelzs deficīta anēmija ir ļoti izmeklēta un diskutēta, taču pārlieku liels dzelzs daudzums var būt potenciāla problēma vīriešu starpā, tāpēc ka vīrieši tipiski lieto vairāk dzelzs, nekā sievietes. Pārlieku liels dzelzs daudzums var negatīvi ietekmēt sirdi, aknas un endokrīnos orgānus. Ļoti bieži tiek diagnisticēts, ka ferritīna līmenis asinīs ir ļoti zems, kas liecina par to, ka dzelzs rezerves organismā ir izsmeltas. Ja salīdzina, tad vīrieši ar šo problēmu saskaras daudz retāk nekā sievietes (piemēram, salīdzinot skrējējus, 2 no 127 vīriešiem un 12 no 43 sievietēm), savukārt, ja skatāmies no otras puses,ir sastopams arī tas,ka organismā ir vairāk dzelzs,nekā norma (19 no 127 vīriešiem un 2 no 43 sievietēm). Iespējams, ka šī situācija notiek tāpēc, ka dzelzs tiek lietots papildus bez jebkādām indikācijām, un nav nemaz diagnosticēts dzelzs deficīts. Viemēr svarīgi atcerēties, ka lietot jebkādus uztura bagātinātājus ir nepieciešams tikai tad, ja ir indikācijas, jeb tiešām ir diagnosticēta konkrēta problēma (piemēram, tas pats dzelzs, B12 vitamīns u.c.)
“Viemēr svarīgi atcerēties, ka lietot jebkādus uztura bagātinātājus ir nepieciešams tikai tad, ja ir indikācijas, jeb tiešām ir diagnosticēta konkrēta problēma!”
Ja runājam par sportistiem, tad dzelzs trūkums asociējas ar kopēju veselības pasliktināšanos, pašsajūtas pasliktināšanos, kā arī ar pasliktinātu atlētisko sniegumu. Dzelzs deficīts, kurš var rasties dažādu apstākļu dēļ, nav reti sastopams sportistu vidū, it īpaši izturības sportistu vidū. Arī pasaules populācijā ar šo problēmu saskaras aptuveni 15% iedzīvotāju.
Jāatceras, ka deficīts var nebūt saistīts tikai ar uzturu (piemēram, tiek uzņemts par maz produktu, kuru sastāvā ir dzelzs), bet arī ar organisma spēju dzelzi uzsūkt, un kā uzsūcas dzelzs no viena vai otra produkta (biopieejamība).
Dzelzs uszūkšanās organismā.
Dzelzs uzūkšanās dažādiem produktiem ir atšķirīga un tas ir komplicēts process.
Ar uzturu var uzņemt gan divvērtīgo gan trīsvērtīgo dzelzi, taču no uztura labāk uzsūksies divvērtīgais dzelzs tā īpašību dēļ, vai arī dzelzs, kas savienots ar hēma proteīnu. Trīsvērtīgais dzelzs tiek konvertēts uz divvērtīgo dzelzi kuņģī, skābā vidē. Kuņģī veidojas dzelzs komplekss ar mukoproteīdu gastroferīnu. Tālāk dzelzs uzsūcas tievajā zarnā, lielākā daļa 12pirkstu zarnā. Uzsūkšanos veicina kuņģa sālsskābe, C vitamīns, citronskābe, pienskābe, taču kavē labības produktos esošie fitīna savienojumi, dārzeņos esošā oksalskābe, fitīnskābe un tanīni. Organismā dzelzs uzkrājas feritīna un hemosiderīna savienojumos. Vislabāk uzsūksies no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tāpat svarīgi atcerēties, ka pastāv attiecība starp dzels līmeni un spēju uzsūkt dzelzi. Ja ir trūkums, tad organisms spēj pailielināt absorbētās dzelzs daudzumu no uztura, bet ja trūkuma nav, šādas izmaiņas nav
Interesanti, ka pastāv attiecība starp dzelzs līmeni un spēju uzsūkt dzelzi. Dzelzs trūkuma rezultātā mainās dzelzs ttransports zarnās, palielinot absorbētā dzelzs daudzumu no uztura, pat to dubultojot. Bet, ja dzelzs trūkums nav, šādas izmaiņas nav novērotas.
Kad var rasties dzelzs trūkums?
Uzturā ir par mazs dzelzs,
Ir traucēta dzelzs uzūkšanās (zarnu slimību gadījumos, pēc kūnģa vai zarnu operācijām),
Ir lielāka nepieciešamība pēc dzelzs (bērni, grūntieces,sportisti),
Uzturā par maz proteīna,
Traucēta Hb sintēze (nieru slimības),
Hroniska asiņošana (ilgas mēnešreizes),
Hroniska intoksikācija (audzējs, hroniska infekcija),
Vēl fakti par dzelzi…
Ja dzelzs tiek uzņemta UB veidā, to vislabāk darīt tukšā dūšā. Dzelzi nebūtu ieteicams lietot kopā ar sekojošām medikamentu grupām, kuras mazina dzelzs uzsūkšanos, piemēram, antacīdie līdzekļi, histamīni, H2 receptorus bloķējošie medikamenti, tetraciklīnu grupas antibiotikas. Fe uzsūkšanos var kavēt arī kafija un tēja, šķiedrvielas.
Ja dzelzs deficīta anēmija ir vieglā formā, sākotnēji tā var neizraisīt nekādas komplikācijas, taču, ja tā netiek ārstēta, tā var pāriet smagā formā un rezultēties šādos simptomos:
Sirds problēmas - dzelzs deficīta anēmija var veicināt neregulāru sirdsdarbību. Sirdij nepieciešams pumpēt vairāk asiņu, lai kompensētu skābekļa trūkumu.Tāpat ļoti jāuzmanās grūtniecības laikā, jo dzelzs deficīta anēmija var būt kā riska faktors priekšlaikus dzemdībām, kā arī zemam bērna dzimšanas svaram, tāpēc ir ļoti būtiski kontrolēt rādītājus asinsanalīzēs. Tāpat dzelzs deficīta anēmija var veicināt augšanas aizturi bērniem, kā arī ir palielināta uzņēmība pret infekcijām.
Fiziskās slodzes laikā notiek sarkano asinsšūnu jeb eritrocītu destrukcija, dzelzs tiek zaudēta arī caur urīnu un sviedriem.
Fiziskās aktivitātes palilelina pieprasījumu pēc dzelzs.
Veģetāriešiem un vegāniem jāpievērš uzmanība savam uzturam - vai uzturā ir produkti, kuru sastāvā ir dzelzs.
Palielināts svars un aptaukošanās tiek definēts kā patoloģiska vai pārlieku liela tauku akumulācija organismā, kas var nodarīt kaitējumu veselībai.