Palielināts svars un aptaukošanās tiek definēts kā patoloģiska vai pārlieku liela tauku akumulācija organismā, kas var nodarīt kaitējumu veselībai. Aptaukošanos parasti nosaka veicot ķermeņa masas indeksa aprēķinu, t.i. svars dalīts ar auguma kvadrātu metros - šī ir klasiskā metode, bet ar to ir jābūt uzmanīgiem, īpaši, ja ĶMI aprēķinām sportistiem, tāpēc daudz vērtīgāk būtu veikt ķermeņa kompozīcijas analīzi, kad ķermenis tiek sadalīts pa sastāvdaļām - tauki, kauli, muskuļi, ūdens utt.
Ja ĶMI ir > 25 - liekais svars, >30 - aptaukošanās.
Protams, nozīme ir arī tauku izvietojumam uz ķermeņa - ja tas ir vairāk koncentrējies tieši uz vēdera, tas nozīmē, ka ir paaugstināts risks saslimt ar dažādām slimībām.
Vairāk kā 1.9 bilioni cilvēku sirgst ar lieko svaru un 650 miljoni ir aptaukojušies, un aptuveni 2.8 miljoni ik gadu mirst no aptaukošanās izraisītām komplikācijām. Ja skatāmies uz datiem 1975.gadā, tad aptaukošanās 2016.gadā jau bija trīskāršojusies. Īpaši bieži sastopama tā ir valstīs ar augstu ienākumu līmeni, taču sastopama arī zemu un vidēju ienākumu līmeņa valstīs.
APTAUKOŠANĀS PROBLĒMA - SKAR NE TIKAI PIEAUGUŠOS.
Pasaulē 2019. gadā aptuveni 38 miljoni bērnu, jaunāki par 5 gadiem, bija aptaukojušies vai ar lieko svaru, savukārt, vairāk kā 340 miljoni bērnu un jauniešu, vecumā no 5-19 gadiem 2016.gadā bija aptaukojušies. , un šis ir viens no 21.gadsmita izaicinājumiem veselības jomā, jo aptaukojušies bērni arī pieaugušā vecumā ir/būs aptaukojušies. Bērni tiek pakļauti dažādu slimību riskam - diabētam, sirds un asinsvadu slimībām u.c.
Liekais svars un aptaukošanās ir biežāks mirstības cēlonis nekā samazināts svars.
Cilvēkiem aptaukošanās un liekais svars bieži vien ir uzņemto un iztērēto kaloriju disbalanss, jeb uzņemtās kalorijas ir pārsvarā, jeb, pavisam vienkārši - ēdam vairāk, kustamies mazāk. Rezultāts visiem ir skaidri zināms.
Protams, tas, vai saskaroties mēs ar šo problēmu cīnāmies, ir katra cilvēka paša ziņā, jo piespiest samazināt svaru nevienu nevar. Tieši tāpat arī mainīt un uzlabot uzturu, kā arī uzsākt kādas fiziskās aktivitātes. Bieži vien cilvēki it kā apņemas kaut ko mainīt, bet tikpat ātri šī vēlēšanās pazūd, jo samazināt svaru ir grūti un neērti. Šajā brīdī ir ļoti svarīgi, ka apkārt ir cilvēki, kuri var sniegt atbalstu un palīdzēt šajā ne tik vieglajā un vienkāršajā ceļā, jo, lai sasniegtu rezultātu, ir jāstrādā!
Ja runājam par bērniem, tad šeit ļoti liela loma ir tieši vecākiem. Atceros, kā par šo izteikumu reiz norāvos no kāda vecāka, kā es tā atļaujoties teikt, ka vecāki paši ir vainīgi un ir atbildīgi, ka viņu bērns ir aptaukojies. Protams, mēdz būt gadījumi, bet ļoti reti, kad aptaukošanās pamatā ir kāda slimība, piemēram, endokrinoloģiskas problēmas, bet bieži vien tas ir uztura un fizisko aktivitāšu jautājums.
Šeit ir jāatceras vēl viena būtiska lieta - bērns 9 mēnešus pavada mātes vēderā - arī mātes uzturs būtiski ietekmē bērna dzimšanas svaru un daudz citu faktoru. Ja mātei ir palielināts svars, pastāv risks, ka arī bērnam būs palielināts svars, un tas tiek novērots jau iepriekšējos pētījumos, tāpēc ir svarīgi gan pirms, gan grūtniecības laikā domāt par svaru! Sievietēm, kuras ir aptaukojušās, pastāv agru, priekšlaicīgu dzemdību risks. Bērniem, kuri ir piedzimuši mātēm ar palielinātu svaru, biežāk slimo arī ar astmu, kā arī jaundzimušajam ir vājāka imunitāte. Bērniem ir lielāks aptaukošanās un palielināta svara risks.
“Liekais svars un aptaukošanās ir biežāks mirstības cēlonis nekā samazināts svars. ”
KAS IETEKMĒ APTAUKOŠANOS?
Protams, arī apkārtējā vide ietekmē to, ka ir daudz vairāk iespēju kā dāvanu saņemt lieko svaru, piemēram, mums ik brīdi ir pieejams ēdiens, mēs varam ļoti ātri pārvietoties, pārtika ir kļuvusi mazliet citādāka nekā tā bija agrāk, un vēl, un vēl. No vienas puses,mēs it kā attīstāmies, ir daudz vairāk iespēju, lai gan patiesībā arī šī attīstība ir jāuztver kritiski un jāpaņem labās lietas. Noteikti iesaku par šo padomāt un apdomāties. Lai gan šķiet, ka par uzturu un fiziskajām aktivitātēm tiek runāts daudz, tomēr ar aptaukošanās problēmu sastopamies joprojām. Ko tas nozīmē? Acīmredzot, nerunājam pietiekami. Patiesībā, lai izvairītos no aptaukošanās, ir jāpaseko līdzi savam uzturam un fiziskajām aktivitātēm, kā arī jāpaseko līdzi svaram, svara izmaiņām. Drošības pēc tomēr atgādināšu - ir jāēd visas pārtikas produktu grupas, un jāuzņem visas uzturvielas! Un viena lieta, kas ir jāievēro - mērenība! Tieši tāpat ir ar fiziskajām aktivitātēm.
Aptaukošanās var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, diabētu, muskuloskeletālas slimības (piemēram, osteoartrītu), kā arī dažādus vēža veidus (endometrija, krūšu, olnīcu, prostatas, aknu, žultspūšļa, aknu un zarnu vēzi).
FAKTORI, KAS VAR IETEKMĒT APTAUKOŠANOS.
Aptaukošanās var parādīties jebkurā vecumā, arī bērniem, bet ar vecumu risks paliek lielāks. Hormonālās izmaiņas, mazāk aktivitāšu - tas viss var novērst pie aptaukošanās. Mazāka muskuļu masa = lēnāks metabolisms, un šādi arī tiek mainītas kaloriskās vajadzības, tāpēc ir svarīgi regulāri sekot līdzi svaram, kalorijām un aktivitātēm.
Grūtniecība - grūtniecības laikā pieņemšanās svarā ir normāla parādība, taču tikpat normāli ir tas, ka svars atgriežas pēc grūtniecības. Barošana ir krūti ir efektīvs veids aptaukošanās profilaksē.
Smēķēšanas atmešana - ja atmet smēķēšanu, tā nereti tiek asociēta ar svara palielināšanos, kā arī dažiem svara palielināšanās var rezultēties par aptaukošanos. Nereti tas notiek to cilvēku vidū, kuri smēķēšanu aizstāj ar ēdienu, kas var provocēt liekā svara parādīšanos.
Miega trūkums - miega trūkums, vai tieši otrādi, ja guļam par daudz, organismā var notikt hormonālas izmaiņas, kuras var izmainīt apetīti. Ja neesi pietiekoši gulējis, var pastiprināties vēlme pēc produktiem, kur ir daudz kaloriju, kā arī pēc ātrajiem ogļhidrātiem, kur ātri dotu enerģiju, kura netika iedota miega stundās.
Stress - daudz ārēju un iekšēju faktoru var ietekmēt Tavu garastāvokli un labsajūtu. Cilvēkiem ir tendence meklēt kaloriskus produktus stresa situācijās.
Iepriekšējā pieredze svara samazināšanās - drastiskas diētas utt.
Piemēram, aptaukošanos var ietekmēt arī hipotireoze un citi hormonālie traucējumi, taču nereti tie ir kontrolējami lietojot attiecīgos medikamentus. Kā iemesls var būt arī Kušinga sindroms, tāpēc ir ļoti svarīgi laikus meklēt medicīnisku palīdzību, ja ir kāda no šīm problēmām.
Aptaukošanos var izraisīt arī medikamenti, piemēram, kortiokosteroīdi, kā arī medikamenti, kuri tiek lietoti epilepsijas, diabēta, šizofrēnijas, depresijas u.c. slimību ārstēšanā.
Gēni? Bieži vien cilvēku attaisnojums, kāpēc neizdodas zaudēt svaru, ir tas, ka “man tas ir ģenētiski iedzimts”. Protams, ir reti, iedzimti ģenētiski stāvokļi, kas var provocēt aptaukošanos un būt kā iemesls, kāpēc cilvēki nevar zaudēt svaru. Reizēm varam iegūt no vecākiem lielāku apetīti utt., bet tas neietekmē to, vai varam, vai nevaram samazināt svaru. Lielākajā daļā gadījumā palielināts svars tomēr ir mūsu pašu dēļ.
“Aptaukošanās var parādīties jebkurā vecumā.”
STRESS UN APTAUKOŠANĀS.
Ir ļoti daudz ceļu, kā stress ir saistīts ar aptaukošanos. Pirmkārt, stress darbojas kā traucēklis daudzos kognitīvajos procesos. Otrkārt, stress var ietekmēt uzvedību - veicināt pārēšanos un tādu produktu, kuri satur daudz kaloriju, tauku un cukuru, uzņemšanu. Tieši tāpat stress var samazināt fiziskās aktivitātes, kā arī traucēt miegu. Treškārt, stress var ietekmēt dažādas fizioloģiskās izmaiņas hipotalāma - hipofīzes un virsnieru asī, kas var atstāt lielu ietekmi uz smadzenēm, un, iespējams arī uz zarnu mikrobiomu. Visbeidzot, stress var ietekmēt tādu bioloģisku aktīvu vielu, hormonu un peptīru sintēzi kā leptīns, grelīns un neiropeptīds-Y.
No otras puses - aptaukošanās pati par sevi var izraisīt stresu.
Mūsu stresa sistēma ir attīstījusies tāpēc, lai palīdzētu mums tikt galā dzīvību apdraudošās situācijās, kas, senākos laikos, bieži vien tika saistītas ar dažādām metabolām vajadzībām. Stresa sistēma ir atbildīga par to, lai tiktu atbrīvota glikoze, tā nonāktu asinsritē, un, lai mūsu muskuļiem pietiktu enerģija darboties “fight or flight” režīmā, līdzīgi tas ir arī rāpuļiem, dzīvniekiem utt.
Mūsdienās lielākā daļa stresoru ir psiholoģiski, piemēram, strīds ar laulāto, grūti brīži darbā, uztraukumi par naudas lietām), un tie ir biežāki nekā fiziski stresi. Tomēr mūsu ķermeņi joprojām reaģē tā, it kā stresa atrisināšanai būtu nepieciešama fiziska piepūle. Tas noved pie situācijas, kad mums nav kur lietot enerģiju, un tā tiek novietota rezervēs - kā ķermeņa tauki.
Tādējādi stress un vielmaiņas procesi ir savstarpēji cieši saistīti, un ti pierāda arī epidemioloģiskie pētījumi ka stress un ĶMI ir savstarpēji saistīti.
Runājot par miegu, arī tas ietekmē aptaukošanos. Pavisam vienkārši - mazāk guļam, esam noguruši, negribam nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, un tas strādā arī otrādi. Nesportojam - mums ir slikts miegs.
Nedrīkst aizmirst par to, ka aptaukošanās pati par sevi var būt kā stresu izraisošs faktors.
Ko mēs vēl darām stresa laikā? Nereti ēdam. Piemēram, šokolādītei Milky Way bija sauklis - “Komforts katrā batoniņā!”, ļoti labi atzīmē situāciju jeb fenomenu, kad cenšamies apēst savas negatvās emocijas stresa brīdī. Protams, cilvēki stresa situācijās ēd dažādi, bet vairums izvēlas pārtiku, kurā ir daudz cukura, tauku un kaloriju. Kas ir interesanti, cilvēki nav vienīgie, kas sastopas ar ēšanu stresa laikā. Šāda parādība, piemēram, novērota žurkām un mazajiem mērkaķīšiem. Jebkurā gadījumā, stresa izraisīta ēšana ir viens no aptaukošanos veicinošiem faktoriem.
APTAUKOŠANĀS ĀRSTĒŠANA.
Pāris lietas, ko darīt, lai risinātu aptaukošanās problēmu:
Izglītoties uztura jomā,
Mainīt savus ēšanas paradumus,
Palielināt fiziskās aktivitātes - iešana, ja svars atļauj - lēns skrējiens, peldēšana, velobraukšana, airēšana u.c.
Mainīt savu izpratni par uzturu,
Doties pie speciālistiem, atrast atbalsta personu,
Reizēm tiek nozīmēta medikamentoza terapija, vai pat ķirurģiska iejaukšanās (bariatriska operācija) - jāatceras, ka medikamenti neatceļ veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes!
Tieši tāpat kā uzturā, arī ķermeņa kompozīcijas jautājumā nav labi ne viens, ne arī otrs grāvis. Nebūs veselīgi, ja Tavs ĶMI būs zemāks par 18.5, un Tev ir attiecīgie traucējumi, un nebūs labi, ja Tavs ĶMI būs virs 24. Tad, kad esi sasirdzis ar kādu slimību, Tu taču meklē speciālistu un meklē risinājumu, vai ne? Nestaigā ar lauztu kāju apkārt, vai regulāri sāpošu galvu. Tieši tāpat ir ar aptaukošanos. Tā nav norma, un tam tā nav jābūt. Protams, katram cilvēkam apakšā ir savs stāsts, bet tā turpināt darīt pāri sev arī nebūs laba doma. Ja šāda problēma ir, tā ir jārisina!
Rakstā izmantotie avoti:
https://www.who.int/features/factfiles/obesity/en/
https://www.cdc.gov/obesity/adult/defining.html
https://www.healthline.com/health/waist-to-hip-ratio#calculate
https://www.who.int/features/factfiles/obesity/en/
https://www.who.int/en/news-room/fact-sheets/detail/obesity-and-overweight
https://www.who.int/features/factfiles/obesity/en/
https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/204176/9789241510066_eng.pdf;jsessionid=8BD1C1C06D9B4E13737AB80BEC253E4A?sequence=1
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2974327/
http://www.sciencedirect.com.db.rsu.lv/science/article/pii/S0002937811013925
http://www.sciencedirect.com.db.rsu.lv/science/article/pii/S0303720715300356?np=y
https://www.nhsinform.scot/illnesses-and-conditions/nutritional/obesity#causes-of-obesity
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5599163/
https://www.annualreviews.org/doi/10.1146/annurev-psych-010418-102936
https://www.nhsinform.scot/illnesses-and-conditions/nutritional/obesity#treating-obesity
Palielināts svars un aptaukošanās tiek definēts kā patoloģiska vai pārlieku liela tauku akumulācija organismā, kas var nodarīt kaitējumu veselībai.