Tieši tāpat kā iet laiks,arī mode ik gadu mainās, tāpēc šajā blogā esmu apkopojusi vairākas šī gada uztura modes tendences! Kādas tās ir plānotas šogad - lasi blogā!
Ēdieni un dzērieni, kuru sastāvā ir kaņepes.
Jau pagājušajā gadā noteikti pamanīji kaņepju eļļu bumu (CBD oil) - eksperti lēš, ka šīs eļļas jau lieto katrs desmitais brits, un arī Latvijā šur tur var pamanīt šo eļļu pārdevējus un lietotājus. Tieši tāpat eksperti runā, ka 2020.gadā šie produkti tikai sāks savu uzvaras gājienu, jo būs atrodami gan maltītēs, gan kokteiļos, kā arī, piemēram, kafijā un pat ūdenī. Runā, ka kaņepe būs jaunais kalē.
Lielāka uzmanība tiks pievērsta vides aspektam.
Lai gan par vidi un ēdienu runājam jau sen, šogad šī tēma būs vēl aktuālāka - cilvēki daudz vairāk domās par to, kā ar saviem ēšanas paradumiem uzlabot vides kvalitāti, piemēram, vairāk pievēršot uzmanību vietējiem produktiem, kā arī uzturā lietojot vairāk sezonālos produktus. Tātad, modē būs ēst lokāli sezonāli. Tas noteikti uzlabos situāciju arī vietējo zemnieku vidū. Vienmēr atbalstām savējos!
Uzmanība tiks pievērsta arī pārtikas produkta ilgtspējībai, izsekojamībai un caurspīdīgumam - arvien vairāk cilvēku vēlēsies iegādāties produktu, uz kuru pilnībā paļaujas, un kam uzticas.
Virtuvē daudz vairāk tiks ievērots minimālisms - daudz vairāk cilvēki iegādāsies produktus beziepakojumu veikalos, centīsies radīt mazāk atkritumus un neizlietotus pārtikas produktus. Aptuveni 1.3 biljoni tonnu ēdiena ik gadu tiek izmestas, taču tiek plānots, ka 2025.gadā tās varētu būt jau 2.2 biljoni tonnas ēdiena. Arī šogad, tāpat kā iepriekš, tiks domāts par to, kā samazināt pārtikas atkritumus.
Vairāki pavāri un restorāni ir izteikuši domu un cerību, ka cilvēki iemācīsies ēdienu vairāk baudīt, nevis tikai atnākt uz restorānu, lai uztaisītu kvalitatīvu Instagram bildi. Arī par savu iekšējo vidi ir jārūpējas!
“Modē būs ēst lokāli - sezonāli, jeb ēst to, kas ir audzis uz vietas konkrētajā sezonā.”
Restorānu tendences - jūras veltes jeb seacuterie.
2020.gadā popularitāti iegūs dažādi produkti, kas pagatavoti no jūras veltēm, piemēram laša vai astoņkāja desiņas un citi. Līdzīgi kā no gaļas gatavo dažādus pārstrādātus produktus, tieši tāpat restorānos būs šī tendence, kura aizsākusies Austrālijā - pasniegt jūras veltes dažādos interesantos veidos.
Plant-based jeb uz augu valsti balstīts uzturs un fleksitariānisms.
2019.gads nenoliedzami bija augu valsts uztura gads. Balstoties uz Lielbritānijas Vegānu asociācijas novērojumu, vegānu skaits tikai pieaug un pieaugs arī turpmāk. Biedrība uzskata, ka vegāni un veģetārieši būs vairāk nekā ¼ pasaules populācijas, taču fleksitariāņi (cilvēki, kuri par pamatu izvēlas augu valsts uzturu, taču reizēm lieto arī dzīvnieku valsts produktus) aizņems aptuveni ½ pasaules populācijas.
Jau šogad parādījās dažādas gaļas alternatīvas un tiek plānots, ka arī turpmāk ražotāji pie tā strādās - veidojot produktu, kurš būtu maksimāli pielīdzināms tai gaļai, kuru pazīstam.
Tiek uzskatīts, ka arī gaļas patēriņš kļūs mazāks, lai gan šobrīd ir dati, kuri liecina par pretējo - gaļas patēriņš tikai aug. Kā būs šogad - to noteikti redzēsim nākamā gada sākumā, kad tiks apkopota kāda statistika.
Ražotāji arī plāno veidot pienu maisījumus, piemēram, savienot govs pienu ar dažādiem augu pieniem - nākotnē redzēsim dažādus variantus.
Uzturs, kurš dod labumu veselībai.
Cilvēki arvien vairāk veiks pārdomātas uztura izvēles, un daudz vairāk pievērsīs uzmanību tam, kas ir uz viņu šķīvja. Cilvēki kļūs atbildīgāki par savu veselību un domās par to, kādu ietekmi uz to atstāj viņu iecerētā maltīte un uzturs. Daudz lielāka uzmanība tiks pievērsta dažādām diētām.
Tāpat tiek plānots, ka cilvēki sāks biežāk gatavot mājās un izmantos dažādas receptes, lai palielinātu savu garšasloku.
Uzvars tiks likts uz veselīgām uzkodām, kuras var baudīt pa ceļam - uzkodām būs jābūt veselīgām un funkcionālām, tādām, kuras dod labumu veselībai, kā arī ir ērti lietojamas un apēdamas.
“Daudz lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, kādu labumu apēstais ēdiens var dot mūsu veselībai.”
Ēdiens smadzenēm.
Tikpat ļoti, cik cilvēki domās par ēdiena ietekmi uz veselību, tiks domāts arī par to, kā ar ēdiena palīdzību uzlabot smadzeņu darbību un funkcionalitāti. Pētījumi jau tagad norāda uz to, cik liela saistība ir tam, kas notiek ar mūsu kuņģī ar mūsu veselību un smadzenēm.
Iespējams, ka parādīsies tādi produkti, kuri var atvieglot trauksmi, depresiju, uzlabot garastāvokli, atmiņu, kā arī samazināt tādu hronisku saslimšanu risku kā Alcheimers un demence. Omega-3 taukskābes, magnijs, B un D vitamīns savu popularitāti saglabās. Vairāk par uzturu smadzeņu veselībai vari noklausīties podkāstā!
Bezalkoholiskie kokteiļi.
Tā kā cilvēki vairāk domās par veselību un uztura ietekmi uz to, palielināsies dažādu bezalkoholisko dzērienu patēriņš un veidi. Piemēram, jau pagājušajā gadā savu popularitāti ieguva kombuča jeb tējas sēne, kas ir pazīstama jau gadiem ilgi, taču šogad uzsvars tiks likts uz dzērienu dažādošanu.
Augļu sīrupu lietošana ēdiena gatavošanā.
Jau iepriekš dažādi augļu sīrupi tika pievienoti dažādiem ēdieniem kā cukura alternatīvas (dateļu sīrups, kļavu lapu sīrups un citi), lai padarītu ēdienu garšu interesantāku un piesātinātāku. Sīrupus pārsvarā izmanto desertu receptēs, gaļas glazēšanai kā arī marinādēm. Lai gan reizēm cilvēki pievieno dažādus augļu sīrupus, lai ēdienu it kā padarītu veselīgāku, ir jāatceras, ka augļu sīrupi arī ir cukuri un tos var lietot ar mēru!
Būs arī otra puse - ražotāji daudz mazāk mēģinās pārtikas produktu izstrādē lietot pievienoto cukuru, tā vietā izmantojot dažādas alternatīvas, piemēram, jau iepriekš zināmo stēviju.
Alternatīvie miltu veidi.
Lai gan kviešu milti ir vieni no populārākajiem, savu uzvaras gājienu uzsāks dažādu alternatīvo miltu veidi - tā domā gan pavāri, gan ēdiena gatavotāji. Arvien vairāk ēdienu gatavošanā tiks lietoti turku zirņu milti, kokosriekstu milti, mandeļu milti un citi. Iespējams, ka miltus gatavos arī no dārzeņiem un augļiem, piemēram, puķukāpostiem, zaļajiem banāniem un Indijas riekstiem. Pārtikas ražotājiem būs jāizdomā dažādu miltu veidus, kurus piedāvāt pircējiem
Vai šī gada plānotās uztura tendences būs izpildījušās, to mēs redzēsim pēc gada. Taču skaidrs ir viens, ka uzturs paliks vēl krāšņāks un bagātāks!
Palielināts svars un aptaukošanās tiek definēts kā patoloģiska vai pārlieku liela tauku akumulācija organismā, kas var nodarīt kaitējumu veselībai.