2021.gada tendences uzturā

2020.gads bija lielu pārmaiņu laiks ļoti daudzu cilvēku dzīvēs visā pasaulē. Mainījās ne tikai ikdiena, bet arī daudz ikdienas paradumu, jo bijām spiesti dzīvot pavisam citādāk kā ierasts. Tieši tāpat ir mainījušās prioritātes. Ir daļa cilvēku, kuri arvien vairāk pievēršas savai veselībai un labsajūtai, tajā skaitā arī tam, ko viņi ēd. Mazliet, protams, ir pamainījusies arī pārtikas kultūra.

Šajā blogā apskatīsim, kādas ir un būs 2021.gada tendences uzturā.

1.FUNKCIONĀLĀ PĀRTIKA.

Vairāk par to, kas ir funkcionālā pārtika lasi šeit.

Daudz vairāk tiks pievērsta uzmanība tam, lai uzturs, kuru ēdam, veicinātu gan fizisko, gan mentālo labsajūtu. Pandēmijas dēļ arvien vairāk cilvēku meklē, kas būtu tas, kas uzlabotu vairākus veselības aspektus.

1.1. FIZISKĀ VESELĪBA.

Uzturs vairs netiek vērtēts kā tikai enerģijas devējs un izsalkuma sajūtas mazinātājs. Nākotnē noteikti daudz vairāk ēdienu un dzērienu tiks vērsti uz funkcionālu ieguvumu - piemēram, izceļot produkta labās īpašības un sastāvu (vitamīni, antioksidanti utt.). Tieši tāpat uzturs tiek vērtēts arī imunitātes kontekstā. Šajā sakarā arvien vairāk cilvēku ir sākuši lietot dažādus uztura bagātinātājus vairāk nekā iepriekš tas tika darīts. 

Pārtikas ražotāji noteikti vairāk ieviesīs dažādus produktus, kuros ir dažādi vitamīni (C, D) un minerālvielas (cinks, selēns). Tieši tāpat tiks pievērsta uzmanība arī dažādiem augiem, kuriem ir labvēlīga ietekme uz veselību.

Iegādājoties dažādus produktus, kuri sola uzlabot veselību, noteikti būtu jābūt uzmanīgiem un ar kritisko domāšanu, jo bieži vien tas var būt mārketinga triks, lai piesaistītu patērētāja uzmanību.

1.2. MENTĀLĀ VESELĪBA.

Arī mentālajai veselībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Lai arī ar uzturs neārstē dažādas metnālās saslimšanas, veselīgam un sabalansētam uzturam vienmēr ir un būs nozīme mentālajā veselībā. 

Ir svarīgi uzņemt uzturu, kurš ir bagātīgs ar B grupas vitamīniem, minerālvielām (cinku, magniju), šķiedrvielām, labajiem taukiem (Omega-3) u.c. uzturvielām, kuras dod labumu mentālajai veselībai.

Ražotāji vairāk plāno veidot produktus, kuri samazina stresu un uzlabo miegu. Tāpat kā 2020.gadā, arī šogad tiek plānots izveidot arvien vairāk produktu no kaņepēm to nomierinošo īpašību dēļ.

Kamēr dažādi produkti sola uzlabojumu mentālajā veselībā un labsajūtā, un arī uzturam ir nozīme, ir svarīgi atcerēties, ka uzturs nekad neaizstās medikamentus un nozīmēto terapiju. Uzturs ir tikai viens no puzles gabaliņiem.

“Nākotnē noteikti daudz vairāk ēdienu un dzērienu tiks vērsti uz funkcionālu ieguvumu.”

2.ĒDIENS AR NOZĪMI.

Arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību tam, lai atbalstītu vietējās kompānijas un uzņēmējus, kurām ir arī savs stāsts. Tikpat svarīgi ir arī tas, kādu ietekmi produkts atstāj uz vidi un klimatu.

2.1. Vietējie produkti.

Pandēmijas laikā piedzīvoto lokdaunu dēļ cilvēki daudz vairāk sāka novērtēt tieši vietējo produkciju un vietējos uzņēmējus, daudz biežāk izvēloties tos, kas ir tepat tuvumā. Tas attiecas gan uz pārtikas produktu iegādi, gan gatavo ēdienu piegādi. 

Arī nākotnē pieaugs interese iegādāties un patērēt tieši vietējos produktus. Tas atbalsta vietējo ekonomiku, protams, produkti ir arī svaigāki, kā arī tas atstāj mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi (piemēram, produkti nav jāved garus gabalus utt.).

2.2. Savs stāsts.

Patērētāji biežāk vēlas atbalstīt tos uzņēmējus, kuriem klāt ar piedāvāto produktu nāk arī stāsts, piemēram, bizness, kurš tiek vadīts jau no paaudzes paaudzē. Vairs nav nozīme tikai iepakojumam, bet svarīga ir arī pievienotā vērtība.

2.3. Klimatārā diēta jeb climatarian diet.

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad vairāk tiek domāts par to, kādu ietekmi produkts atstāj uz vidi. Priekšplānā ir dabai draudzīgs un ilgtspējīgs ēdiens. Lai arī joprojām notiek cīņa starp augu valsts uztura piekritējiem un gaļas ēdājiem, daudz vairāk cilvēku pievērsīs uzmanību tam, lai ēdiens un produkti atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi. 

Piemēram, uzturā tiks samazināts dzīvnieku valsts produktu daudzums, bet produkti netiks izslēgti pavisam (pilnīgas augu valsts produktu dienas reizi nedēļā utt.). Tāpat biežāk iegādājoties vietējo, tiek samazināts gāzu piesārņojums - nav jābrauc tālu, lai atvestu konkrēto produktu.
Klimatārieši (climatarians) nav par visu vai neko pieeju, bet gan par mazām izmaiņām savā ikdien, un, ja katrs kaut ko pamainītu, tad būtu iespējams paveikt lielas izmaiņas!

3. VIDUSCEĻŠ.

Daudz vairāk cilvēku nonāk un nonāks pie atziņas, ka tieši vidusceļš ir labākā pieeja!

3.1. Fleksitariānisms.

Mēģināt pārliecinātu visēdāju pārvērst par vegānu varētu būt ļoti grūti, tāpēc vidusceļš būtu labākā pieeja. Tieši tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad lielu popularitāti iegūs tieši fleksitariānisms (no angļu val. flexible). Ko tas nozīmē realitātē? Mazāk dažādu dzīvnieku valsts produktu - vairāk koncentrēties uz augu valsts produktiem. Pārliecināti gaļēdāji var sākt ar to, ka reizi nedēļā ir maltīte bez gaļas, un tā jau lēnām izvēlēties augu valsts maltītes regulāri. 

Arī ražotāji par šo domās vairāk - kā veidot garšīgus augu valsts produktus, kas būtu akceptēti arī visēdāju vidū!

3.2. Diētas kā kūlturas pārmaiņas.

Cilvēki jau ir noguruši no dažādām diētām, projektiem, produktu izslēgšanām, kā arī no dažādiem uztura bagātinātājiem, kuri sola rezultātus, taču nekādas izmaiņas nedod. Īpaši tas attiecas uz svara samazināšanu. Iespējams, ka 2021.gads būs laiks, kad šādas diētas un programmas izzudīs, jo cilvēki daudz vairāk meklēs balansu.

Joprojām svarīga būs mērenība, kas būs kā atslēga visā uztura pasaulē. Nevis pilnībā izslēgt konkrētu produktu (piemēram, cukuru), bet samazināt tā patēriņu ikdienā. Tiks pievērsta uzmanība arī tam, ka ēdiens ir jābauda. 

Patērētāji meklēs produktus, kuri ir ilgtspējīgi, pieejami, kuri neierobežo, ir tendēti uz veselību, kā arī ir uzturvielām bagāti un kvalitatīvi.

“Mazāk dažādu dzīvnieku valsts produktu - vairāk koncentrēties uz augu valsts produktiem. ”

4.ĒRTUMS UN CAURREDZAMĪBA.

Ērtums ir ieņēmis lielu lomu jau iepriekš, taču tagad vēl tiks pievērsta pastiprināta uzmanība kvalitātei un veselīgumam.

4.1. Maltīšu komplekti.

2020.gads mums ir iemācījis, ka gatavot mājās ir interesanti un aizraujoši. Lai arī dzīve it kā kļuvusi lēnāka, joprojām ir cilvēki, kuri izvēlas, lai kāds ēdienu pagatavo viņu vietā - tas palīdz ietaupīt gan laiku, gan resursus. 

Maltīšu piegādes serviss ir pieaudzis  - tas ir ērti un izdevīgi. Tiek uzskatīts, ka tieši šāds serviss būs viens ienesīgākajiem biznesiem. 

Cilvēki izvēlas šādu servisu, jo tas ietaupa laiku. Nav jādodas iepirkties uz pārtikas veikalu, nav jāsagatavo produkti pagatavošanai, kā arī nav jāplāno, kas tiks ēsts. Priekšroka tiek dota kompānijām, kuras izvēlas vietējos produktus un piedāvā plašu ēdienu dažādību.

4.2. Caurredzamība.

Cilvēki ir noguruši no maldinošas, nepatiesas vai neskaidras informācijas. Iespējams, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka mūsdienās tiešām ir ļoti daudz un dažādu produktu, kuri daudz ko sola, taču nedod solīto efektu - un īsti pat nav, kas šos faktorus kontrolētu. 

Arvien vairāk tiks novērtēts ražotāja godīgums pret patērētāju.

Jo īsāks un saprotamāks produkta sastāvs, jo labāk! Ražotājam jāveido produkts, kurš patērētājā raisa uzticamību.

5. ĢIMENES UZTURS.

Fokusā ir ģimenes uzturs, kas nozīmē, ka centrā ir arī bērni un bērnu uzturs. Tā kā daudz bērnu joprojām pavada laiku mājās, vecāki plāno maltītes bērniem. 

Tiek meklēti dažādi produkti, kuri garšotu un patiktu bērniem, bet kuriem būtu arī laba uzturvērtība, un kuri ir dabiskas un zināmas izcelsmes. Tiek domāts arī par to, kā veicināt labas un veselīgas bērnu attiecības ar ēdienu, kā arī kā iemācīt bērnam ēst veselīgi, sabalansēti un pārdomāti.

2021.gads noteikti atnesīs pārmaiņas uztura jomā.
Pazudīs dažādas ekstrēmas diētas, liekas produktu sastāvdaļas un maldinoši solījumi. Daudz vairāk cilvēku meklēs ēdienu, kuram ir nozīme, stāsts, un kurš kalpo gan sabiedrībai, gan veselībai!

---