Tā kā manā sekotāju lokā ir gan skrējēji, gan velobraucēji, gan arī komandas sportisti un citi, kā arī cilvēki, kuri vienkārši mīl kustēties, šoreiz pastāstīšu par savu pieredzi ar dažādām sporta jeb treniņu mērīšanas ierīcēm - jo dati ir svarīgi, vai ne? :)
AR KO ES SĀKU?
Mana pirmā pieredze skriešanā aizsākās 2013.gada, kad pirmo reizi izdomāju, ka vajadzētu paskriet. Nezinu, kā man tas vispār ienāca prātā, jo skriešana nekad nav bijis mans, un skolā mocījos ar klasiskajiem 6 apļiem. Tā kā man patīk statistika, sapratu, ka noskrietos kilometrus vajadzētu kaut kā fiksēt un skatīties, vai notiek kāds progress. Protams, tolaik neko vēl nezināju par pulsa zonām un to, kā jātrenē sirds muskuli, tāpēc mans mērķis katru savu piecīti noskriet pēc iespējas ātrāk. Tas bija toreiz, kad vēl neko nezināju, un no treniņiem neko nesapratu.
Tajā laikā es lietoju aplikāciju Endomondo - manuprāt, vienkārši lietojama un ērta aplikācija, kur krāt savu sporta statistiku. Aplikācijā vari gan fiksēt savu nosportoto kilometru daudzumu, ātrumu un citus rādītājus. Mazliet off-topic, bet pateicoties Endomondo, kaut kādā ziņā iepazinos ar savu vīru. :D Aplikācija ir diezgan ērti lietojama un pieejama ikvienam, kuram ir telefons. Slēdz iekšā un darbojies.
“Noskrietos kilometrus vajadzētu kaut kā fiksēt un skatīties, vai notiek kāds progress.”
KAS TĀLĀK?
Laiks gāja, un sapratu, ka jāsāk trenēties bišķi gudrāk, un ar kilometriem un laiku vairs nepietiek. Saņēmu dāvanā Polar H7 pulsa jostiņu (noteikti, ka pa šo laiku jau arī jostiņas ir gājušas uz priekšu, tāpēc noteikti ir jau kāds jaunāks modelis. Kas bija svarīgi izvēloties tieši šo jostiņu? Tas, lai tā būtu savienojama ar telefonu, un lai to varētu izmantot arī programmā Endomondo. Tagad gan lielākajai daļai jau ir viedpulksteņi, bet arī jostiņa ir labs variants, jo tā tomēr mērīs pulsu precīzāk, nekā optiskais pulsa mērītājs. Tā es sāku trenēties ar sirdi jeb pēc pulsa. Lai noteiktu pulsa zonas (par šīm arī noteikti uzrakstīšu kādu blogu), bija jāveic tests. Protams, ir dažādas formulas, bet tās nebūs tik precīzas. Precīzākiem datiem noteikti iesaku doties uz Latvijas Olimpisko vienību un tur veikt slodzes testu.
“Lai noteiktu pulsa zonas bija jāveic tests. ”
EJAM UZ PRIEKŠU.
Turpinot skriet, pieauga arī mana interese par skriešanu - bija laiks nākamajam līmenim. Šoreiz bija pienākusi kārta sporta pulkstenim un izvēle bija TomTom RUNNER. Par laimi, pulkstenis lieliski saderēja ar pulsa jostu, tā kā tā nebija jāpērk papildus. Pulkstenis bija ērts lietošanā - visas nepieciešamās funkcijas, un tajā skaitā arī ūdensdrošs, kas nozīmē, ka to var lietot arī peldētāji. Arī baterija turēja diezgan ilgi, tā kā mani viss apmierināja.
VELOBRAUKŠANAS ĒRAS SĀKUMS.
Ar skriešanu viss nebeidzās, un bija laiks nākamajam posmam. Lai arī cik ilgi es pretotos, tomēr pienāca 2018.gada vasara un es salūzu par labu šosejas velosipēdam. Lai gan velo man ir tuvs jau no bērnības, kad vasara nebija iedomājama bez tā, nekad nevarēju sevi iedomāties uz šosejnieka. Tagad nevaru iedomāties bez. :) Uzsākot velobraukšanu pieaug prasības, kas nozīmē, ka ar ātruma, kilometru, pulsa un laika uzskaiti vairs nepietiek - vajag arī kadences sensoru. Kadences sensors mēra pedāļu apgriezienu skaitu minūtē (RPM jeb revolution per minute). Kāpēc tas ir svarīgi - jo uz velo nereti ir jāpilda dažādi kadences vingrinājumi, piemēram, par zelta standartu tiek uzskatīti 90 RPM, bet bieži vien ir dažādi vingrinājumi, piemēram 110 RPM, 50 RPM un citi. Lielākā daļa cilvēku parasti minās ar 60-70 RPM, jeb pamatīgi stampā pedāļus, taču pamēģini kādreiz izbraukt ar 90 RPM un turēt mērenu pulsu - sākumā smadzenes netiks līdzi. :)
Tā es nonācu līdz Garmin Edge 520. Arī diezgan ātri pieradu lietojot, taču ir savas nianses, kuras man nepatika. Diezgan bieži jālādē un nereti bija problēmas savienojot ar telefonu, vai arī pulsa josta nerādīja korektu pulsu. Protams, var vainot ierīci, taču man brīžos liekas, ka problēma patiesībā ir manī, jo reizēm ir tāda sajūta, ka ierīce strādā jebkuram citam lietotājam (iepriekš to lietoja Vladislavs), bet nonākot manā rīcībā vienmēr kaut kas čakarējas. :D Ja man jādod vērtējums, tad dotu 7 balles - laba ierīce, bet ar saviem mīnusiem. Diezgan neērti skriešanai, bet velobraukšanas treniņos var lietot. Kas vēl būtiski - pēc laika bija nepieciešams arī jaudas mērītājs, lai treniņu procesu padarītu vēl efektīvāku, un šeit bija svarīgi, lai var visu forši kopā savienot. No jaudas mērītājiem izvēlējos 4iiii (jaudas mērītājs klanī).
“Uzsākot velobraukšanu pieaug prasības, kas nozīmē, ka ar ātruma, kilometru, pulsa un laika uzskaiti vairs nepietiek - vajag arī kadences sensoru.”
KO ES LIETOJU ŠOBRĪD?
Tad, kad es no Vladislava biju dabūjusi Garmin, viņš bija sev nopircis Wahoo Elmnt Bolt. Pirms tam par Wahoo nebiju neko dzirdējusi, tā kā šis arī man bija jaunums. Neatceros, kurā brīdī, bet kad atsāku atkal trenēties, manā rīcībā nonāca Wahoo. Tā nu sāku testēt. Sākumā gan skrienot - līdzīgi kā Garmin, ne pārāk ērti, taču uz velo - cita lieta. Protams, bija jāpierod pie citām tehnoloģijām, bet pieradu diezgan ātri. Wahoo ir viens milzīgs pluss - to ir ļoti reti jālādē (protams, tas pārvēršās par mīnusu, ja aizmirsti uzlādēt), arī ir diezgan ērts lietošanā. Ja gribas pa vienkāršo, tad Wahoo būs īstais - vienkārši savienojams ar telefonu, sinhronizējas ar nepieciešamajām aplikācijām (Trainingpeaks, Strava), ērta jostiņa, kuru var izmantot arī sakonektējot ar telefonu. Katrā ziņā, domāju, ka ir vēl daudz labu fīču, kuras atklāju, un, domāju, ka vēl atklāšu. Vairāk varat uzzināt šajā Vladislava video.
Katrā ziņā, kas būtu svarīgi - izvēlēties tādu rīku, kurš būtu atbilstošs Tev un palīdzētu Tev ceļā uz mērķi. Ja tā ir vienkārši fizisko aktivitāšu uzskaite un statistika - pietiks ar Endomondo, bet, ja vēlies trenēties - noteikti koncentrējies uz ierīci, kurai ir pieejama arī pulsa jostiņa!
Ja Tev rodas kādi jautājumi, droši raksti man! :)
Palielināts svars un aptaukošanās tiek definēts kā patoloģiska vai pārlieku liela tauku akumulācija organismā, kas var nodarīt kaitējumu veselībai.