ĪSS UN VIENKĀRŠS IESKATS PAR IMŪNO SISTĒMU.
Mūsdienās daudzi domā, ka imūno sistēmu vajag kaut kā īpaši uzlabot, lietojot dažādus uztura bagātinātājus (piemēram, noteikti būsiet dzirdējuši, ka iesnu laikā jādzer C vitamīnu utt.). Bet vai tas tā tiešām ir?
Mūsu imūnā sistēma strādā visu laiku, arī tad, ja to nepamanām, jo apkārt mums ir ļoti daudz mikrobu un vielu, kas to ietekmē. Piemēram, dažādi vīrusi, baktērijas, sēnītes, un jā, arī tas, kas ir apkārtējā vidē, un ko redzam ar neapbruņotu aci - ēdiens, koku lapas, dzīvnieku spalvas, un te šo sarakstu varētu papildināt daudz un dikti. Ja mūsu imūnā sistēma strādā labi, tad mēs pat nepamanīsim, ka kaut kādā brīdi esam bijuši saskarē ar tā saucamo antigēnu. Taču, ja imunitāte nestrādā atbilstoši, tad rodas alerģijas, to skaitā arī dažādas pārtikas alerģijas.
Runājot par imunitāti ir svarīgi saprast, ka tai ir jābūt līdzsvarotai. Ja tā ir pārāk vāja un nomākta, rodas dažādas problēmas, taču, ja tā ir pārāk spēcīga, rodas autoimūnās slimības, tajā skaitā arī alerģijas. Tāpēc vienmēr, pirms saki, ka gribi spēcīgu imunitāti, padomā, varbūt tomēr labāka izvēle būs līdzsvarota imunitāte!
Lai nu kā, cilvēki joprojām bieži vien meklē dažādus veidus, kā imunitāti pastiprināt.
UZTURS UN IMŪNSISTĒMA.
Lai imunitāte strādātu tieši tā, kā tai ir jāstrādā, ne par stipru, ne par vāju, ir svarīgi sekot līdzi savai veselībai un tās profilaksei. Ir pāris lietas, kuras būtu jāņem vērā, kas mums jau ir zināmas - veselīgs uzturs, normāla ķermeņa masa, fiziskās aktivitātes un labs miegs, un, protams, mazāk stresa.
Kas jāņem vērā, lai imūnā sistēma strādātu tā, kā tai pienākas?
Piegādājam organismam nepieciešamās uzturvielas → organismā ir pietiekoši daudz uzturvielu, kā arī rezerves (piemēram, dzelzs rezerves) → tas nodrošina imūnās funkcijas normālu darbību → spējam tikt galā ar uzbrucējiem jeb infekcijām.
Šo visu nodrošinās veselīgs, sabalansēts un dažāds uzturs!
Kā šo visu ievērot?
Izvairīties no uzturvielu deficīta,
Lietot tos uztura bagātinātājus, kuri patiešām ir nepieciešami (piemēram, D vitamīns, dzelzs u.c. vitamīni, atkarībā no individuālās nepieciešamības)
Tomēr vēlreiz pieminēšu D vitamīnu, jo to tiešām vajag lielākajai daļai cilvēku.
Protams, jāatceras arī, ka nav jēgas uzņemt kādas uzturvielas vairāk (to pašu dzelzi, cinku), ja nav noteikts deficīts!
Proteīns jeb olbaltumvielas 1.2 g/kg
Produkti no visām uzturvielu grupām! Tas palīdzēs uzturēt arī veselīgu zarnu mikrobiotu, kas arī ieņem lomu imūnajās funkcijās.
“Izvairies no uzturvielu deficīta!”
UZTURA BAGĀTINĀTĀJI UN IMŪNSISTĒMA.
Aptiekās un specializētajos veikalos pieejamais uztura bagātinātāju klāsts ir nepārspējams - šeit var atrast pilnīgi visu, pilnīgi visām dzīves situācijām. Apskatīsim kādus no populārākajiem uztura bagātinātājiem, kuri sola mums uzlabot imunitātes spējas!
C vitamīns augstās devās - noteikti jau no bērnības atceries, ka saaukstējoties mamma lika lietot C vitamīnu, arī draugi nesa augļus, kuros ir daudz šī vitamīna, piemēram apelsīnus un citronus. Fakts Nr.1 - C vitamīns apelsīnos ir daudz mazāk, nekā C vitamīna piesātinātā dārzenī paprikā! Diemžēl, nav pārliecinošu pētījumu, kas runātu par to, ka C vitamīns palīdzētu saaukstēšanās laikā. Protams, nevar izslēgt placebo efektu, kas arī ir efekts. Par C vitamīna papildus uzņemšanu varētu domāt sportisti un cilvēki, kuriem ikdienā ir paaugstināta slodze un stress.
Cinks - Lai gan ir uzturvielu deficīti, kurus varam pārbaudīt asinsanalīzēs, diemžēl, cinks tāds nav - asins analīzēs iespējams redzēt to, cik daudz cinka ir bijis pēdējā maltītē (24h laikā), līdz ar to ir jāpaseko līdzi tam, cik daudz uzņemam ar uzturu. Cinks ir atrodams tādos produktos kā liellops, aknas, putnu gaļa, piena produkti, pilngraudu produkti, zaļie dārzeņi u.c.
Cinks darbojas pret vīrusu diezgan sarežģītā veidā - iejaucas un apstādina tā vairošanās procesos saimnieka jeb ar vīrusu saslimušā cilvēka organismā. Tāpat cinkks spēj saīsināt saaukstēšanās simptomu ilgumu par 33% (2-3 dienām).D vitamīns - ir pierādīts, ka ad=dekvāts D vitamīna līmenis samazina risku saslimt ar respiratorām infekcijām, kas kļūst īpaši aktuālas ziemas periodos. Protams, ir produkti, kuros šis vitamīns ir atrodams - aknas, zivis, olas, ar D vitamīnu papildināti produkti, taču ar to nebūs pietiekami. Šeit tiešām ir jāapdomā uztura bagātinātāju lietošana. Rezultātām ir svarīgi lietot to pareizi - pēc ēšanas un pareizajā devā!
Protams, šie ir tikai daži no uztura bagātinātājiem, kuri piedāvā uzlabot imūnsistēmu.
IZTURĪBAS TRENIŅI UN IMŪNSISTĒMA.
Ar treniņiem šajā laikā jābūt uzmanīgiem. Ir jābūt fiziski aktīviem, jāievēro mērena slodze, jo viena vai otra galējība var būt bīstama un palielināt risku saslimt.
Aptuveni 90 minūšu ilga, smaga fiziskā aktivitāte nomāc imūno sistēmu - samazinās glikozes līmenis asinīs, samazinās glikogēna rezerves muskuļos, paaugstina IL-6 un IL10, palielina stresa hormonu līmeni, un palielina brīvo radikāļu daudzumu asinīs. Tādā veidā palielinās infekciju risks.
Faktori, kuri pasliktina imūnās funkcijas sportistu vidū:
Ilgi, smagi un grūti treniņi,
Stress (trauksme, uztraukumi, depresija),
Slikta miega kvalitāte,
Dažādi apkārtējās vides faktori, piemēram, augstienes, aukstums, saules gaismas nepietiekamība,
Ceļošana (piemēram, garie pārlidojumi),
Uzturvielu deficīts (kalorijas, proteīni, mikrouzturvielas)
Tas, kas var ietekmēt sportistu paaugstinātu risku saslimt ar augšējo elpceļu infekcijām, ir:
Palielināta saskare ar patogēniem (plaušu ventilācija, brūces, ceļošana, cilvēku bari, slikta higiēna),
Fizioloģiskais un psiholoģiskais stress, apkārtējās vides stress, uzturs, miega kvalitāte.
Lieli un svarīgi pasākumi, piemēram, olimpiāde, dažādi čempionāti u.c. Aptuveni 7% sportisti pēc sacensībām saslimst, un aptuveni 50% ir tieši respiratorās infekcijas (sievietes slimo biežāk nekā vīrieši).
Tieši šo iemeslu dēļ būtu ļoti svarīgi konsultēties ar zinošu un pieredzējušu treneri, kurš pārzina jūsu anamnēzi, veselību u.c. būtiskus faktorus!
“Ir jābūt fiziski aktīviem, jāievēro mērena slodze!”
Rakstā izmantotie avoti: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6057395/#!po=50.0000 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23440782/ https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6628855/ https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5418896/ https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0065835 https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4913549/
Palielināts svars un aptaukošanās tiek definēts kā patoloģiska vai pārlieku liela tauku akumulācija organismā, kas var nodarīt kaitējumu veselībai.