Tu neesi viens - mazliet par mikrobiem mūsu zarnu traktā

Patiesībā, mēs ik dienu esam kopā ar daudziem dzīviem organismiem! Baktērijām, sēnītēm un citiem, tāpēc šajā blogā vairāk par mikrobiem mūsu zarnu traktā!

Mikrobioms - baktērijas, sēnītes, protisti un simbionti, kas atrodas uz cilvēka audiem vai to iekšienē, un biošķidrumos.

Daži fakti par mūsu mikrobiomu:

  • Cilvēka zarnu traktu apdzīvo dažādi mikroorganismi, kas kopā veido apmēram 1.6–2 kg dzīvo baktēriju. Tie ir cieši saistīti ar mūsu veselību un labsajūtu. Šīs baktērijas pārstāv 300-400 dažādas sugas, kas veido zarnu mikrofloru jeb mikrobiotu, kurā organismam jāuztur homeostāze, nepārtraukti atjaunojot mikroorganismu daudzumu. 

  • Zarnu mikrobiotas kompozīcija ir ļoti individuāla, un to ietekmē vairāki faktori - tas, kādā veidā ir piedzimis cilvēks (klasiskās dzemdības, ķeizargrieziens), kā cilvēks ir barots, medikamentu lietošana, kā arī tas, kas bērnam tika dots piebarošanas laikā. Šis laiks ir ļoti kritisks zarnu mikrobiotas veidošanā, līdz pat 2-3 gadu vecumam. Tas, kāda šī mikrobiota izveidosies, var atstāt ietekmi uz cilvēka veselību nākotnē. 

  • Veselam cilvēkam zarnu traktā ir nosacīts līdzsvars starp derīgajām un patogēnajām baktērijām. Interesanti, ka tas paliek salīdzinoši stabils visu mūžu, taču ik dienu tiek novērotas kādas izmaiņas.

  • Izmaiņas mikroorganismu homeostāzē var radīt medikamentu (īpaši antibiotiku) lietošana, stress, dažādas infekcijas un nesabalansēts uzturs, vecums.

  • Zarnu mikroflora veic svarīgas funkcijas: cīnās ar patogēnām baktērijām, veicina imunitātes uzturēšanu, B grupas un K vitamīnu sintēzi, un uztura produktu pārstrādi, gremošanas trakta motilitātes regulēšanu.

  • Disbioze jeb disbalanss mūsu zarnās ir saistīts ar ļoti daudzām problēmām un slimībām, piemēram, aptaukošanos, diabētu, un daudzām citām. Disbiozi var veicināt daudzi  faktori, piemēram, vīrusu infekcijas, medikamenti, narkotikas, uzturs u.c.

KAS IR PROBIOTIKAS?

  • Pro bios – tulkojot no grieķu valodas nozīmē - dzīvībai,

  • Dzīvi mikroorganismi, kas uzņemti pietiekamā daudzumā, sniedz uzlabojumu saimniekorganisma veselībai

  • Laktobaciļi un bifidobaktērijas - šīs noteikti ir vispazīstamākās baktērijas.

  • Probiotiskās baktērijas mēs varam uzņemt no dažādiem produktiem, piemēram, no raudzētiem piena produktiem - jogurta, kefīra, paniņām u.c. Šeit būtu svarīgi atcerēties, ka raudzētus piena produktus vajadzētu izvēlēties bez piedevām, jo, piemēram, pievienotais cukurs nenāk par labu tam, lai baktērijas vairotos. Nedrīkst aizmirst arī par skābētajiem kāpostiem! Kad iegādājies skābētos kāpostus, neaizmirst paskatīties, vai tie tiešām ir skābēti, nevis vienkārši aplieti ar etiķi. Tas jau būs pavisam cits produkts! 

  • Labvēlīga ietekme būs tiem probiotiķu produktiem, kuri satur 10(6) probiotisko mikrobu 1 mililitrā

  • Ja izvēlies lietot uztura bagātinātājus - tiem jābūt izturīgiem pret kuņģa sālsskābi un žulti, kā arī jāspēj iemājot resnās zarnas gļotādā.

Cilvēka zarnu traktu apdzīvo dažādi mikroorganismi, kas kopā veido apmēram 1.6–2 kg dzīvo baktēriju.
uztura specialists jogurts.jpg

PROBIOTIKU LABVĒLĪGĀ IETEKME:

  • Paaugstinās zarnu trakta rezistence pret patogēniem mikroorganismiem, kavē audzēju attīstību resnajā zarnā, stimulē imūnsistēmu, samazina holesterīna līmeni asinīs, mazinās laktozes intolerances simptomi, pienskābe novērš gremošanas orgānos pūšanas baktēriju attīstību, tāpat kavē H.pylori vairošanos un kavē nevēlamu vielmaiņas produktu uzkrāšanos.

  • Tiek lietotas iekaisīgu zarnu slimību profilaksē un ārstēšanā, imūnsistēmas uzlabošanai, laktozes nepanesamības gadījumos, alerģiju simptomu atvieglošanai, pie ceļotāju diarejas, kā arī pēc medikamentu lietošanas, īpaši antibiotiku, kad izjaukts zarnu mikrofloras līdzsvars.

  • Labvēlīgs efekts arī ādas slimību gadījumos (atopiskā dermatīta) un pie mutes dobuma saslimšanām (piemēram, kariesa, halitozes)

  • Šobrīd ļoti daudz pētījumu par to, kā mikrobioms ietekmē mūsu garastāvokli un citu sistēmu funkcijas

  • Uzlabo veselību arī insulīna rezitences un diabēta gadījumā.

  • Nesagremojamas uzturvielas, kas labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, selektīvi stimulējot vienas vai otras probiotiskās baktērijas augšanu un aktivitāti resnajā zarnā

  • Ja cilvēkam radušies zarnu mikrofloras traucējumi, ja ikdienā netiek uzņemts pietiekošs daudzums šķiedrvielu, ar ko barojas baktērijas, tad derīgās baktērijas iznīkst un nevar veikt savu darbu

  • Risinājums - funkcionālā pārtika, UB, medikamenti

  • Lielākā daļa šķiedrvielu ir nesagremojamie ogļhidrāti, kuri ir augu izcelsmes (āboli, pupiņas, brokoļi, graudaugi u.c. - lielisks šķiedrvielu avots. Nav noslēpums, ka pietiekoša šķiedrvielu uzņemšana uzturā uzlabo lipīdu un glikozes līmeni asinīs, kā arī nodrošina ilgāku sāta sajūtu. Dažām šķiedrvielām ir zema un mērena ietekme uz zarnu mikrobiotu. 

  • Probiotikas uzlabo zarnu veselību, imūnās funkcijas, var regulēt zarnu darbību un var būt vērtīgas dažādu slimību gadījumos. 

  • Taču prebiotikas nav tikai šķiedrvielas, tās ir arī īso ķēžu taukskābes. Salīdzinot ar šķiedrvielām, prebiotikām ir daudz lielāka ietekme uz veselību un zarnu mikrobiotu.

  • Piemēram, ja izvēlaties kādu probiotikas UB veidā, tām būs jāsadzīvo ar saimniekorganisma baktērijām! Tā kā viss nav tik vienkārši.

  • Jāatceras, ka probiotiku labvēlīgā ietekme katram cilvēkam var būt individuāla un variē. Piemēram, ja izvēlaties kādu probiotikas UB veidā, tām būs jāsadzīvo ar saimniekorganisma baktērijām! Tā kā viss nav tik vienkārši.

PREBIOTIKAS

  • Nesagremojamas uzturvielas, kas labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, selektīvi stimulējot vienas vai otras probiotiskās baktērijas augšanu un aktivitāti resnajā zarnā

  • Ja cilvēkam radušies zarnu mikrofloras traucējumi, ja ikdienā netiek uzņemts pietiekošs daudzums šķiedrvielu, ar ko barojas baktērijas, tad derīgās baktērijas iznīkst un nevar veikt savu darbu

  • Risinājums - funkcionālā pārtika, UB, medikamenti

  • Lielākā daļa šķiedrvielu ir nesagremojamie ogļhidrāti, kuri ir augu izcelsmes (āboli, pupiņas, brokoļi, graudaugi u.c. - lielisks šķiedrvielu avots. Nav noslēpums, ka pietiekoša šķiedrvielu uzņemšana uzturā uzlabo lipīdu un glikozes līmeni asinīs, kā arī nodrošina ilgāku sāta sajūtu. Dažām šķiedrvielām ir zema un mērena ietekme uz zarnu mikrobiotu. 

  • Probiotikas uzlabo zarnu veselību, imūnās funkcijas, var regulēt zarnu darbību un var būt vērtīgas dažādu slimību gadījumos. 

  • Taču prebiotikas nav tikai šķiedrvielas, tās ir arī īso ķēžu taukskābes. Salīdzinot ar šķiedrvielām, prebiotikām ir daudz lielāka ietekme uz veselību un zarnu mikrobiotu.

Jāatceras, ka probiotiku labvēlīgā ietekme katram cilvēkam var būt individuāla un variē.
uztura specialists abols.jpg

UZTURA IETEKME UZ MŪSU MAZAJIEM DRAUDZIŅIEM

  • Zarnu mikrobus visvairāk ietekmē tieši uzturs, kuru mēs varam regulēt attiecīgi pēc tā, kāda ir nepieciešamība. Reizēm tas tiek mainīts arī terapeitiskos nolūkos, lai koriģētu zarnu mikrobiotas dažādību, kompozīciju un stabilitāti. Lai gan uzturs var mainīt zarnu mikrobiomu, tās ir īstermiņa izmaiņas (saglabājas ne ilgāk kā dažas dienas), tāpēc tiek pētīts, kā ilgtermiņa diētas var to uzlabot.

  • Papētot kādus pētījumu apkopojumus un to, kā diētas izmaina zarnu mikrobiotu, piemēram, augsta tauku satura/zema šķiedrvielu vai zema tauku/augsta šķiedrvielu diēta mikrobioma kompozīciju izmainīja uz 24h, taču enterotips bija stabils visu laiku. Ievērojot bezglutēna diētu samazinājas Iabo baktēriju daudzums, palielinājās nevēlamo. Taču mikrobioms atjaunojās 3 dienas pēc diētas pātrtraukšanas. Kā daudzi zinātnieki atzīst - šeit vēl ir daudz vietu pētījumiem!

MIKROBIOMS UN SMADZENES

  • Lasot rakstus un pētījumus nonācu līdz tam, ka zinātnieki jau sākuši pētīt zarnu baktēriju ietekmi uz mūsu smadzenēm. 

  • Zinātnieki jau ir savilkuši paralēles starp kuņģa-zarnu trakta patoloģijām un psihiatriski neiroloģiskiem stāvokļiem, piemēram, trauksmi, depresiju, autismu, šizofrēniju un neirodeģeneratīviem traucējumiem, bet tās, protams, šobrīd ir lietas, kuras vēl ir jāpēta.Ir grūti saprast, vai mikrobu dažādība, kas ir novērojama pacientu vidū, ietekmē slimību, vai otrādi.  Esmu lasījusi pētījumu, kur bija pētīts par to, kā zarnu baktērijas ietekmē mūsu garastāvokli.  

  • Tagad mēs jau zinām, ka dažas baktērijas ražo serotonīnu, dopamīnu, GABA, noradrenalīnu, ietekmējot mūsu nervu sistēmu, pašsajūtu kopumā.

  • Protams, ka arī farmācijas kompānijas ir gudras un rosās, un runā par to, ka probiotikas, kuras parasti izmantojam dažādu vēdera problēmu gadījumā, var uzlabot arī emocionālo labsajūtu. Norisinās jau pētījumi, kā zarnu mikrobi un molekulas, ko tie producē, bar uzlabot ārstēšanu dažādu saslimšanu gadījumā. Tam gan būs nepieciešami turpmākie 6-7 gadi - gan ASV, gan Eiropa tajā ir ieguldījusi ļoti lielu naudas summu. (mynewgut)

Zarnu mikrobus visvairāk ietekmē tieši uzturs, kuru mēs varam regulēt attiecīgi pēc tā, kāda ir nepieciešamība.

Domāju, ka par zarnu mikrobiomu noteikti vēl daudz jauna uzzināsim un dzirdēsim!